VITĀLIJS ALEKSEJEVS: “GALVENAIS VĒRTĒJUMS SKOLOTĀJA DARBAM – AUDZĒKŅU SASNIEGUMI”

2019. gada novembrī Daugavpils novada Kultūras centrā “Vārpa” izskanēja Latvijas Republikas proklamēšanas 101. gadadienai veltīts svinīgais sarīkojums „Kopīgs ceļš”, kura laikā Daugavpils novada pašvaldība teica paldies sava novada iedzīvotājiem, pašaizliedzīgiem sava darba darītājiem.

Viens no Atzinības raksta saņēmējiem bija Vitālijs Aļeksejevs. Viņš ir Kalupes pamatskolas sporta, mājturības un tehnoloģiju mācību priekšmetu skolotājs, kas ar savu darbu un entuziasmu ir sekmējis izglītojamo zināšanu izaugsmes dinamiku. Viņa audzēkņi guvuši teicamus sasniegumus sportā. Sekmīgi un atbildīgi veicis uzdevumus skolas mācību gada darbā. Ar audzināmo klasi ”Zelta Zivtiņas” čempionāta finālā ieguvuši 2. vietu valstī.

Vitālijs stāsta, ka izglītošanas darbu ir sācis tālajā 1991. gadā, kā audzinātājs bērnunamā. Savukārt Kalupes pamatskolā darbs sākās 1993. gadā sporta skolotāja specialitātē: ”Tajos laikos te bija divas plūsmas – krievu un latviešu. Bija vajadzīgi sporta skolotāji. Mans sporta skolotājs ir aizgājis pensijā, un es atnācu viņa vietā. Par sporta skolotāju strādāju līdz pat šai dienai. Pēc kāda laika pavērās iespēja mācīt arī mājturības priekšmetu, un tā kā biju vienīgais vīrietis skolotājs šajā mācību iestādē, tad nācās apgūt šo specialitāti. Tagad mācu abus šos priekšmetus.”

Kurā pusē ir Jūsu dzimtās vietas?

Esmu piedzimis Kalupē un tieši Kalupes skolā savulaik iemācījos pirmos burtus, ciparus. Vēlāk, kad pienāca laiks izvēlēties profesiju, man nebija domu kļūt par skolotāju. Bet dzīve pagriezās tā, ka strādāju savā dzimtajā skolā, un nemaz par to nenožēloju!

Kur Jūs mācījāties pēc skolas?

Pirmos skolotāja profesijas pamatus ieguvu Maskavas Jaunatnes institūtā. Tie bija interesanti laiki, jo tur mācījās studenti no visas pasaules. Institūtā bija jaunieši ne tikai no tuvākām ārzemēm, bet arī no tālām, eksotiskām valstīm, kā Kuba, Jamaika, Laosa u.c. Mans kā studējošā uzdevums bija iepazīstināt viņus ar Maskavas skaistākajām vietām. Joprojām uzturam kontaktus, neskatoties uz to, ka esam izkliedēti pa visu pasauli. Šogad bija plānots rīkot 30 gadu izlaiduma jubilejas absolventu tikšanos, kāds jau bija paņēmis biļetes no pašas Kubas! Diemžēl koronavīrusa izraisītās pandēmijas dēļ tikšanās tika atcelta. Vēlāk arī mācījos Daugavpils Universitātē sporta skolotāja specialitātē.

Par ko Jūs sapņojāt kļūt bērnībā?

Man patīk jūra un ūdens stihija kopumā, gan ezers, gan upe. Man arī dienests bija saistīts ar jūru. Pēc tā biju domājis kļūt par jūrnieku. Arī saviem izglītojamiem mēģinu iemācīt mīlestību pret jūru. Viens no maniem kādreizējiem bērnunama audzēkņiem, Valentīns Saveļjevs, tagad ir kļuvis par kapteini. Vienreiz viņš atbrauca un pateicās par to, ka savulaik viņu iedvesmoju kļūt par jūrnieku, jo vecāku, kas dotu padomu, viņam nebija.

Kādas bija Jūsu audzināmās klases?

Viens izlaidums bija tāds, kuru atcerēšos visu dzīvi. Savulaik viņi uzvarēja Zelta Zivtiņas čempionātā (2014./2015. m. g). Devītajā klasē būdami, viņi izcīnīja otro vietu Latvijā. Nācās iziet sākumā Latgales atlases posmu (kurš norisinājies Daugavpilī), pēc tam vēl divus posmus. Dalība konkursā bija viņu izdoma. Šī klase bija unikāla ar to, ka tā bija ļoti vienota, neviens nejutās atstumts. Galvenais, ka bērniem pašiem bija interese un motivācija piedalīties. Ja ne viena, ne otra nav, tad rezultātu panākt nevar.

Kādus sasniegumus Jūsu audzēkņi ieguvuši sportā?

Mums bija ”zelta” meiteņu paaudze. Šķiet 2006. gadā uzvarējām Daugavpilī Jauno vieglatlētu kausā. Katrai no komandas dalībniecēm bija jāpiedalās kādās divās disciplīnās (tāllēkšana, sprints, vidus un garā distance, lodes grūšana, šķēpmešana, stafete). Vēlāk startējām nākamajā posmā Zilupē, kur arī uzvarējām. Tad pavērās iespēja braukt uz republikas līmeņa sacensībām Valmierā J. Daliņa stadionā. Tur mēs valstī izcīnījām otro vietu! Trenējāmies sporta stundās, bet, protams, ar divām stundām nedēļā daudz neizdarīsi. Tādēļ biju veltījis arī savu personīgo laiku, lai nodarbotos ar vieglatlētēm. Meitenes trenējās arī pašas, ārpus stundām.

Mūsdienās skolēnu kļūst arvien mazāk, bet prieks, ka tagad parādījās vēl viena zvaigzne Mareks Meženiks. Viņš pat iekļuva Latvijas vieglatlētikas izlasē. Tagad Mareks mācās vidusskolā Vabolē, bet atceros viņu kā aktīvu jaunieti, kuram interesēja visi sporta veidi. Viņam bija ne tikai talants, bet arī vēlme trenēties, kas deva rezultātus. Mareks patlaban trenējas Daugavpils novada Sporta skolā pie Janas un Dmitrija Hadakoviem. Savulaik paguvis piedalīties arī Pasaules skolēnu krosa (5km) čempionātā Francijā.

Prieks par jauno paaudzi, kura arī aktīvi nodarbojas ar sportu, jo kalupieši piedalās visos sporta veidos. Iesāk sportot viņi tieši skolā, tad pāriet pagasta komandās, piedalās dažādās sacensībās – tas arī ir galvenais vērtējums skolotāja darbam, ja tavs audzēknis prot kaut ko izdarīt, sasniegt. Priecē arī fakts, ka kalupieši jau vairākus gadus dominē futbolā mūsu novadā. Pilnas zēnu komandas diemžēl nevaram patlaban salasīt, tādēļ klāt nāk meitenes, kuras spēlē ne sliktāk par zēniem!

Skolas dalība Olimpiskajā dienā kļuvusi par tradīciju

Skolotājs stāsta par Latvijas Olimpiskās komitejas organizēto Olimpisko dienu, dalība kurā jau kļuvusi par skolas tradīciju. Kalupes pamatskola ir novada visaktīvākā tās rīkošanā. Olimpiskajās dienās ciemos brauc arī dalībnieki no citām novada skolām. Katru gadu šīm dienām ir kāda ievirze – volejbols, teniss, futbols u.c. Tad veselu dienu notiek stafetes, kas ir saistītas ar konkrēto sporta veidu.

Olimpiskajā dienā uz skolu tiek aicināti pazīstami sportisti, piemēram, savulaik tika aicināts Ziemas Olimpisko spēļu dalībnieks, kamaniņu braucējs Agris Elerts. (A. Elerts piedalījās pirmajās Ziemas Olimpiskajās spēlēs neatkarīgās Latvijas izlases sastāvā 1992. un 1994. gadā), kā arī Vispasaules olimpiādes čempions, Pasaules Ginesa rekorda uzstādītājs, svarbumbu celšanas meistars Vladislavs Petrovs, biatlona zvaigzne Jēkabs Nākums. Tikšanās ar sportistiem vienmēr kalpo kā vislabākais piemērs jauniešiem.

Vai skolotājs var kaut ko mācīties no bērniem?

Protams! Visu laiku jāmācās! Ja tikai mēģināsi iestāstīt savu, nepielāgosies jaunajai situācijai, tad būs grūti. Ja salīdzinām 90. gadu skolēnus un tagadējos, tad, protams, tie ir pavisam dažādi skolēni. Jābūt mūsdienīgam un jāsaprot, ko skolēns vēlas tagad. Diemžēl daudziem skolēniem īstais sports interesē mazāk par virtuālo (datorā vai telefonā).

Kā ārkārtējās situācijas apstākļos vadāt stundas?

Ja runājam par sportu – sūtu audzēkņiem uzdevumus, veidoju videopamācības par to, kā jāpilda vingrinājumi dažādos sporta veidos (skriešanā u.c.). Skolēnu uzdevums ir izpildīt šos vingrinājumus, kā arī atsūtīt atskaiti. Jāsaka, ka skolēni labi tiek galā ar abiem uzdevumiem – uzfilmē visu diezgan labā kvalitātē. Protams, mēs nevaram kopā uzspēlēt komandas spēles, bet fiziskās sagatavotības pamati tiek nodrošināti.

Ar ko nodarbojaties brīvajā laikā (hobiji, intereses)?

Brīvajā laikā (sestdien vai svētdien), kad nav nepieciešamības kaut kur braukt, dodos mežā sēņot. Man patīk brīvība, klusums, dabas (putnu) skaņas. Patīk arī makšķerēt vietējā upītē vai ezerā. Atrašanās dabā dod pozitīvu lādiņu un spēku visai darba nedēļai.

Paldies par sarunu!

Dainis Bitiņš (www.daugavpilsnovads.lv)