NOSLĒGUSIES NOVADA BIBLIOTĒKU AKREDITĀCIJA

11. janvārī Daugavpils novada Kultūras centrā notika pirmais šī gada seminārs pagastu bibliotēku darbiniekiem par novada bibliotēku akreditācijas rezultātiem, statistiku un darba aktualitātēm 2017. gadā. Bibliotēku akreditāciju reizi piecos gados organizē Kultūras ministrija. Novadā darbojas 21 bibliotēka. Atzinumus par to, ka bibliotēkas atbilst akreditācijas nosacījumiem un akreditācijas rezultātā bibliotēkām tiek piešķirts vietējās nozīmes bibliotēkas statuss, saņēma 20 novada bibliotēkas. Savukārt Kalkūnes pagasta bibliotēkai būs jāiziet atkārtota akreditācija.

Katru gadu lasītāju skaits novadu bibliotēkās sarūk, daudzi gados jaunāki darbspējīgie iedzīvotāji no laukiem aizbrauc strādāt uz ārzemēm, vidusskolu beigušie brauc mācīties uz galvaspilsētu vai citām Latvijas augstskolām, vecie cilvēki izmirst, skolēnu skaits skolās sarūk.  Taču, neskatoties uz to, bibliotēkai ir un jāpaliek par gaismas un zināšanu saliņu, savukārt bibliotekāriem – par gaismas nesējiem. Dažas novada bibliotēkas izmanto sociālo tīklu iespējas, tām ir savas lapas Sociālajos tīklos www.facebook.com un draugiem.lv. Aktīvākā šajā ziņā ir Demenes pagasta bibliotēka, kas savus sekotājus iepazīstina gan ar bibliotēkas jaunumiem, gan ar pagasta vēsturi un tur dzīvojošiem cilvēkiem. Naujenes Tautas bibliotēkai ir sava mājas lapa un blogs, bibliotēka regulāri rīko bibliotekārās stundas. Vairākas novada bibliotēkas rīko izstādes un literārās tikšanās.

Kā norādīja Kultūras pārvaldes vadītāja Ināra Mukāne, bibliotēku uzdevums ir ne tikai  sabiedrības informācijas vajadzību, bet arī saturīga brīvā laika pavadīšanas iespēju nodrošināšana, kā arī lasīšanas interešu attīstība pirmsskolas un skolas vecuma bērniem, pagasta kultūras mantojuma apzināšana un popularizēšana. Šogad un nākamgad novadā notiks vairāki Latvijas simtgadei veltītie pasākumi. Ināra Mukāne rosināja bibliotēkas darbiniekus būt aktīvākiem un organizēt norises arī savos pagastos.

Latgales kongresa simtgades pasākumi ir iecerēti kā vieni no galvenajiem simtgades svinību atklāšanas notikumiem. Latgales kongresa simtgades centrālo pasākumu programmas, kas notiks 2017. gada maijā, galvenais vēstījums ir Latgale vieno. Daudzveidīgu pasākumu ietvaros tiks akcentēta Latgales nozīmība Latvijas valsts izveidošanā un izceltas Latgales vērtības. Šīs programmas ietvaros notiks vairāki pasākumi arī Daugavpils novadā. 20. maijā Daugavpils novada Višķu pagasta estrādē notiks Latgales mākslas svētki “Krāsas karogā”, kurā, izmantojot tehnoloģiju iespējas un dažādos svētku dalībnieku talantus, kopējā vēstījumā tiks apvienotas dziesmas, dejas un vizuālās izpausmes veidi. Jūnijā Raiņa mājā Berķenelē norisināsies radošās jaunatnes rezidence. Savukārt novembra mēnesī Skrindu dzimtas muzejā plānota zinātniski – praktiskā konference par Raiņa, brāļu Skrindu un Viļa Siliņa devumu Latgales virzībai Latvijas valstiskumā. Demenes pagasts kā tālākais Latvijas dienvidu punkts arī ir izvēlēts par simtgades pasākumu norises vietu. 4. maijā notiks ozolu stādīšana kopā ar Iekšlietu ministrijas pārstāvjiem, norisināsies Baltā galdauta svētki, kā arī tiks demonstrēta filma par Demenes pagasta vēsturi un cilvēkiem.

Kā padarīt bibliotēku dzīvāku un tās vārdu atpazīstamāku?
Ināra Mukāne ierosināja pievērsties nemateriālā kultūras mantojuma apzināšanai un popularizēšanai. 2016. gada 1. decembrī spēkā stājās Nemateriālā kultūras mantojuma likums, kas cita starpā paredz arī Nacionālā nemateriālā kultūras mantojuma saraksta izveidi. Arī bibliotēku darbinieki varētu padomāt, kā aprakstīt un popularizēt sabiedrības prasmes un nodot tās nākamajām paaudzēm. Tās varētu būt ļoti dažādas prasmes – prasme dejot, dziedāt, vākt folkloru, darināt tautastērpu, grebt karotes, rakstīt stāstus, zīlēt u.c. Jo taču nemateriālo kultūras mantojumu, kas tiek nodots no paaudzes paaudzē, kopienas un grupas nemitīgi rada no jauna atkarībā no apkārtējās vides, mijiedarbībā ar dabu un savu vēsturi, un tas veido viņās identitātes un pēctecības izjūtu, tādējādi veicinot cieņu pret kultūras daudzveidību un cilvēka radošo darbību.

“Šīs senās prasmes mūsdienu pasaulē ir ļoti vērīgas. Par to rūpējas UNESCO. Es domāju, ka bibliotēku loma šajā jautājumā ir nozīmīga. Kur vēl, ja ne bibliotēkā, glabājas pasaules atmiņa, ko paredz UNESCO programmas īstenošana Latvijā, ar mērķi apzināt nozīmīgāko dokumentāro mantojumu un veicināt tā aizsardzību, pieejamību un atpazīstamību Latvijā un starptautiski. Kā piemēru varu nosaukt vēstuli, kas ierakstīta uz bērza tāss un nākusi no Sibīrijā izsūtītajiem latviešiem. Tā ietverta Pasaules atmiņas sarakstā un kļuvusi par neatņemamu tās sastāvdaļu. Pēc šīs situācijas, iespējams jāizvērtē arī pie mums esošās, uz pirmo acs uzmetienu pavisam vienkāršas lietas, kas glabājas mūsu mājās. Šis likums, par kuru runāju pirmīt, piedāvā veidot Nemateriālā kultūras mantojuma nacionālo reģistru. Tas ir ļoti pieprasīts, jo pieteikumu drīkst iesniegt jebkura iestāde, tostarp arī bibliotēka, kultūras nams, muzejs, biedrība. Līdz šī gada 30. jūnijam var savā pagastā atrasto prasmi pieteikt, tādā veidā to izceļot. Arī es esmu aizdomājusies par prasmēm, kuras varētu izcelt un par kurām būtu jārunā. Siera siešanas, maizes cepšanas vai ermoņiku spēlēšanas prasmes. Latviešiem tās prasmes ir diezgan līdzīgas un grūti atrast kaut ko pilnīgi atšķirīgu un neparastu. Taču katrs var iesniegt savu prasmi, svarīgs ir formulējums. Piemēram, nevis Jāņu svinēšana, bet Jāņu svinēšana Nīcgales pagastā. Ja jūs varat attiecīgi pierādīt un parādīt to caur kādām senām fotogrāfijām vai paražām, tad dariet to. Nav svarīgi, ka tāda pati tradīcija būs, piemēram, Jersikas pagastā. Tāpat, piemēram, maizes cepšana kādā pagastā vai sādžā. Var pieteikt arī kulinārās prasmes, ja tādas ir. Prasmi jāuztur kopienai arī šodien, jo jebkura prasme ir dzīva arī no šīs dienas skatupunkta”, tā pastāstīja I. Mukāne.

Valsts Kultūrkapitāla fonds ir paredzējis arī finansējumu šo prasmju saglabāšanai. Drīz tiks atvērta arī īpaša programma šim kultūras mantojuma atbalstam.

Kā pastāstīja Daugavpils novada centrālās bibliotēkas dienesta galvenā speciāliste bibliotēku jautājumos Marina Baranovska, akreditācijas komisija pozitīvi novērtēja novada infrastruktūru un bibliotēku vizuālo noformējumu, kā arī darbinieku atsaucību un sirsnību. Protams, tika veikts arī rezumējums par lietām, kas būtu jāpilnveido. Pirmkārt, bibliotēku darbiniekiem jāpievērš lielāka uzmanība darbam ar lietotājiem un ir jāiziet ārpus bibliotēkas sienām. Tikpat svarīgi ir kritiskā domāšana, veidojot bibliotēku grāmatu krājumu, īpašu uzmanību pievēršot nozaru literatūrai un oriģinālliteratūrai. Bez tam ir jāturpina aktīvs darbs brīvpieejas datubāzu izmantošanas jomā.

Viena no pozitīvākajām akreditācijas pusēm ir iespēja saņemt bibliotēku nozares profesionāļu vērtējumu, konsultāciju un ieteikumus attiecībā uz katru bibliotēku individuāli, kā panākt vēl labāku rezultātu izmantojot jau esošos resursus. No komisijas puses bija izteikta grāmatu kopas izveides ideja. Tas varētu būt grāmatu kopums, kas izmantojams vairākās bibliotēkās, katrai bibliotēkai atsevišķi neiegādājoties vienu un to pašu literatūru.

Olga Smane