CIK ATŠĶIRĪGI IR SILTUMENERĢIJAS TARIFI NOVADĀ UN KAS TOS IETEKMĒ

Zemākie siltumenerģijas tarifi ir tajās pašvaldībās, kur siltums tiek ražots, izmantojot vietējo kurināmo, taču kopumā situācija pašvaldībās ir tik dažāda, ka noteikt vienotu tarifa līmeni ir ļoti sarežģīti. Aplūkojot to pagastu datus, kuros ir centralizētās apkures sistēmas, redzams, ka siltumenerģijas tarifi ir atšķirīgi. Tarifi tiek noteikti, izrietot no tā, cik liels kurināmā un elektrības daudzums tiek patērēts. Patērētā kurināmā un elektrības daudzums tiek dalīts ar platības lielumu, tādejādi iegūstot konkrētu maksu par vienu kvadrātmetru. Tarifu var ietekmēt arī tas, cik liels personāls apkalpo attiecīgo katlumāju.

Siltuma patēriņu (un līdz ar to arī maksu) dzīvojamā mājā vispirms nosaka ēkas tehniskais stāvoklis. Tādēļ šī maksa var ievērojami atšķirties pat blakus esošajos namos, it sevišķi, ja viens no tiem ir siltināts. Par piemēru var nosaukt nosiltināto māju Lociku ciemā (Vienības 8), kurā ir viszemākais siltuma patēriņš no 8 pārējām šī ciema mājām, vidējā 1 m2 apkurināmās platības maksa ir 0,65 centi par kvadrātmetru, savukārt augstāka maksa ir Vienības ielā 6, kur vidējā 1 m2 apkurināmās platības maksa ir 1,19 par kvadrātmetru. Būtiska atšķirība ir arī starp divām Naujenes ciema mājām. Tā nosiltinātajā mājā Vecpils ielā 3 vidējā maksa sastāda 0,58 centi par kvadrātmetru, savukārt Vecpils ielā 6 iedzīvotāji vidēji par kvadrātmetru maksā gandrīz dubultā – 1,02 EUR. Krasas atšķirības vērojamas arīdzan Kalkūnes pagastā. Tā nosiltinātajā mājā Kalkūnes ielā 14 maksa par kvadrātmetru sastāda 0,74 centus, savukārt Kalkūnes ielas 12 mājas dzīvokļu īpašnieki par kvadrātmetru vidēji maksā 1,46 EUR. Visdārgākā šajā ziņā ir Kalkūnes pagasta dzīvojamā māja Kalkūnes ielā 9, kur par kvadrātmetru vidēji samaksā 1,99 EUR! Kā redzam no diagrammas, visaugstākā maksa par izlietoto siltumenerģiju ir dzīvojamās mājās Višķu pagastā. Visvairāk par decembra mēnesi samaksājuši Višķu tehnikuma ciema 2. mājas iedzīvotāji – 2,12 EUR/m2.

Vidējie siltumenerģijas tarifi Daugavpils novadā (EUR/m2)

Siltuma patēriņš tāpat ir cieši saistīts ar attiecīgās ēkas apsaimniekošanas un siltuma sistēmas uzturēšanas kvalitāti. To ietekmē arī laika apstākļi. Mājās, kurās ir siltummezgls, lietotājiem nodotais siltumenerģijas apjoms tiek izteikts megavatstundās. Tarifa apjomu būtiskie ietekmē arī tas, vai visi mājas iedzīvotāji ir siltuma patērētāji, t.i. vai visiem dzīvokļiem ir pieslēgts siltums.

Atbildot uz iedzīvotāju jautājumiem pagastu sapulcēs, izpilddirektores vietnieks Aleksandrs Aizbalts norādīja, ka atšķirīgie tarifi uzskatāmi parāda, ka mājas ir jāsiltina, ir jādomā par to energoefektivitāti, jo tarifi zemāki nekļūs. Samazināt maksu par siltumu var, tikai samazinot siltuma patēriņu, respektīvi, īstenojot dažādas energoefektivitātes aktivitātes.

Pašvaldība laika posmā no 2013. gada līdz 2016. gadam ir ieguldījusi 342865 EUR mājokļa attīstībai, no tiem, daudzdzīvokļu dzīvojamo māju remontam- 108633 EUR un brīvo dzīvokļu remontam- 234232 EUR. Šajā laika periodā tika piešķirts līdzfinansējums energoefektivitātes pasākumiem 14 daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām 368291 EUR apmērā. Visvairāk tiek pieprasīts līdzfinansējums māju bēniņu siltināšanai un jumta seguma maiņai.

2013. gadā Naujenes, Maļinovas un Kalkūnes pagastos energoefektivitātes pasākumi veikti 4 daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās. Trijās no tām veikta jumta seguma nomaiņa ar bēniņu siltināšanu, vienā – jumta seguma nomaiņa ar bēniņu siltināšanu un gala sienu siltināšana. 2014. gadā Vienības ielā 8, Naujenes pagasta Lociku ciemā, veikta mājas bēniņu (tehniskā stāva) siltināšana, daudzdzīvokļu mājā Vienības ielā 7 notika apkures sistēmas renovācija, savukārt Kraujas ciema mājā Meža ielā 6 – gala sienu siltināšana. 2015. gadā mājokļu energoefektivitātes pasākumos aktīvi sāka iesaistīties Kalkūnes pagasta iedzīvotāji. Apkures sistēmas renovācija veikta Kalkūnes ciema mājā Kalkūnes ielā 14, Komunālā ielā 108 tika nomainīts jumta segums un nosiltināti bēniņi, Ķieģeļu ielā 10 – veikti analoģiski darbi. Gala sienu siltināšana tika veikta Vecstropu ciema mājā 18. novembra ielā 422. Pērnā gada laikā energoefektivitātes pasākumi veikti trijās daudzdzīvokļu mājās Kalkūnes pagastā (Kalkūnes ielā 16, Muitas ielā 13 un Ķieģeļu ielā 12.

Pēdējo četru gadu laikā ir īstenoti vairāki nozīmīgi projekti – veikta Salienas ciema katlu mājas rekonstrukcija, siltumapgādes sistēmas efektivitātes paaugstināšana Naujenes pagasta Vecstropos, izbūvējot jaunus siltumtrašu posmus, šķeldas katlu mājas izveide Naujenes pagasta Vecstropos, Randenes ciema centralizētās siltumapgādes siltumtīklu būvniecība. Piesaistot Valsts kases aizņēmuma līdzekļus, veikta Nīcgales ciema katlu mājas renovācija un Višķu tehnikuma ciema jaunas katlu mājas būvniecība.

Iezīmējot nākotnes plānus, Eiropas Savienības 2014. – 2020. gada struktūrfondu finansējuma apgūšanai SIA “Naujenes pakalpojumu serviss” plāno sagatavot un iesniegt projektus uz aptuveni 1,18 milj. eiro, kas ietvertu sevī Nīcgales ciemata centralizētas siltumapgādes pārvades un sadales sistēmas rekonstrukciju, Randenes un Kraujas ciematu siltumavota efektivitātes paaugstināšanu u.c.

Saistošie noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā Daugavpils novada pašvaldība līdzfinansē daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes pasākumus, pieejami novada pašvaldības mājas lapā www.daugavpilsnovads.lv.

„Elektrum” Energoefektivitātes centra speciālistes Birutas Ģines ieteikumi siltumenerģijas taupīšanā:

1. Ne katrreiz koka logi ir jāmaina. Ja tie ir labā stāvoklī, taču gaisa plūsma ir diezgan liela, rāmja malās var ielikt pašlīmējošās blīvgumijas, kas kalpos piecus sešus gadus. Loga rāmja malās var arī frēzēt rievu, lai ievietotu silikona gumijas, kas ir teju vai mūžīgas. Ar šiem darbiem gan nodarbojas firmas, ber arī mājās to var veikt pašu spēkiem.

2. Nevajadzētu logu malas aizlīmēt ar līmpapīru vai avīzēm – līdz ar to telpas nevar vēdināt un būs sliktas kvalitātes gaiss. Daudzos veikalos ir nopērkamas pašlīmējošās birstes, kuras var pielīmēt  iekšpusē pie ārdurvīm, – tās izveido gaisa valnīti, kas nelaiž ārā silto gaisu, bet iekšā – auksto.

3. Viens no veidiem, kā ietaupīt siltumenerģiju, ir uz radiatoriem atšķirīgās vietās pēc noteiktas shēmas novietot nelielas elektroniskas mērierīces – alokatorus, kurus sadzīvē sauc par siltummaksas sadalītājiem. Tie izskatās kā mazas kastītes un darbojas ar baterijām. Katrā ierīcē ir uzstādīts mikrodators. Alokatoru var uzstādīt uz jebkura veida radiatora. Sadalītāji fiksē, cik daudz siltuma no ēkas kopējā siltumenerģijas patēriņa ir saņēmis katrs dzīvokļa radiators. Protams, uz tā noteikti jābūt ierīkotam termostata ventilim, lai varētu regulēt telpās nepieciešamo temperatūru. Individuālie siltuma patēriņa uzskaites sadalītāji strādā vienotā sistēmā, datus apstrādā ar radiosignālu un noraida šo informāciju uz centrāli. Tos redz arī alokatora displejā: dzīvokļa saimnieks jebkurā brīdī var kontrolēt, cik siltumenerģijas jau patērējis, – tas stimulē ekonomēt siltumu un kontrolēt tā patēriņu.

Olga Davidova